10.februārī koncertzālē “Lielais dzintars”, 13. februārī Bunkas kultūras namā un 15. februārī Daugavpilī Vienotības nama koncertzālē uzstāsies Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā, piedāvājot daudzveidīgu programmu, kurā ietverta gan jaunlaiku latviešu simfoniskā mūzika, gan somu un krievu klasiķi. Kopā ar orķestri koncertos piedalīsies arī jaunais un talantīgais vijolnieks Daniils Bulajevs.
Koncertos izskanēs Platona Buravicka, Žana Sibēliusa un Pētera Čaikovska skaņdarbi. Pirmajā daļā būs dzirdama latviešu komponista Platona Buravicka skaņdarbs “Viļņi. Vibrācijas. Priekšnojautas”, kurā jūtama gan lirika, gan misticisms, un komponists aicina iedziļināties apskaidrotu izjūtu sfērā, tajā netrūkst psiholoģiskas izteiksmības un vērīguma.
“Tā ir skaņu ainava, vēstījums par to, ko ar mums spēj darīt mūzika. Tikai tā var sniegt mums visgaišāko un vislabāko. Mīlestība ir mūzikas rezultāts, labestība – arī. Es gribētu, lai šis koncerts un mans skaņdarbs radītu jums svētku sajūtu, tie ir mani vēstošie viļņi. Jo vairāk klausāmies mūziku, jo labestīgāki kļūstam, tā ievibrē mūsu dvēseles, mūsu priekšnojautas. Vēlos, lai skaņdarbs kļūst par robežsvītru starp to, kas ar mums ir noticis iepriekš, un to, kas sagaida nākotnē. Novelciet uz zemes svītru, pārkāpiet un visu slikto atstājiet aiz tās,” aicina komponists P. Buravickis.
Turpinājumā – izcilā somu komponista Žana Sibēliusa Koncerts vijolei un orķestrim, kas ir neapstrīdama žanra klasika, kaut gan jau kopš neveiksmīgā pirmatskaņojuma 1904. gadā pret šo koncertu attieksme mēdz būt dažāda – no apbrīnas līdz pilnīgam noliegumam, bet jebkurā gadījumā tas ir pasaulē regulāri izpildīts un labi pazīstams skaņdarbs. Šis ir Sibēliusa vienīgais sacerējums, kas sarakstīts koncerta žanrā, kaut arī viņš komponējis mazākas formas darbus solo instrumentiem un orķestrim. Interesanti, ka pazīstamais britu mūzikas vēsturnieks Donalds Tovijs koncerta pēdējo daļu draudzīgi ironizēdams nodēvējos par “polārlāču polonēzi”.
Vijolkoncerta solo partiju izpildīs 13 gadus vecais Daņiils Bulajevs, kurš vijoli un klavieres sācis spēlēt trīs gadu vecumā. Jau pēc gada sācis spēlēt kamerorķestrī un apmeklēt Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolu. Būdams vien piecus gadus vecs uzsācis mācības P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas mūzikas skolā un E. Dārziņa mūzikas skolā Rīgā. Pirmo reizi kopā ar simfonisko orķestri Daniils Bulajevs uzstājies septiņu gadu vecumā, viņš ir vairāku starptautisku bērnu konkursu un festivālu laureāts.
Otrajā daļā klausītāji varēs baudīt Krievijas 19.gadsimta mūzikas romantisma spilgtākā pārstāvja Pētera Čaikovska Piekto simfoniju. To komponists radīja 1888. gadā, un arī par šo darbu kritiķu sākotnējās atsauksmes bija samērā pretrunīgas. Piektajā simfonijā jūtama drāmas un traģēdijas simbioze, skarti dziļi filozofiski jautājumi, tajā skaitā liktens tēma.